Laivu nomas cenas Tebras – Sakas maršrutos
Serviss
Standartā tiek piedāvātas 2-3-4 vietīgas kanoe laivas un divvietīgas smailītes. Tebras – Sakas maršrutos pieejami arī jūras kajaki. Skat. sadaļu “Inventārs” Apkalpojam sākot no 8 laivām.
Upes apraksts
Tebra ir Sakas labā satekupe Aizputes un Pāvilostas novados. Iztek no Podnieku ezera Kalvenes pagastā. Upes tecējuma lielākā daļa atrodas Rietumkursas augstienē lejtece Piejūras zemienē. Upes vidustecē izteikta ieleja, kas sasniedz 10 – 20 m dziļumu. Daudz dīķu. Aizputē ierīkota ūdenskrātuve (Dzirnavdīķis). Saplūstot ar Durbi izveido Sakas upi.
Laivošanu var sākt no Apriķiem, bet populārākais ir posms no Sarkanvalka. Tā ir lēzena meža grava, kas līdzenajā apvidū iezīmē senās Litorīnas jūras krastu un atrodas 10 km no Apriķiem pa upi uz leju.
Tebras straume paņem jau pēc pārsimts metriem – upes plūdums pieņemas spēkā, ūdenī parādās virmojums un sīkas pārgāznītes. Krasti šajā posmā ir stāvi, ap 10 metru augsti, noauguši ar varenu mežu. Dzīvās radības putnu, neredzamu sīku dzīvnieciņu un redzamu zivju izskatā plivinās, brakšķinās un šakstinās virs, apkārt un zem laivas.
Senais jūras krasts, kurā Tebra izgrauzusi savu ceļu, ir ģeoloģiski daudzveidīgs. Ir gan smilšu, gan pat viena grants kāpa, dolomīta atsegumi un dolomīta plākšņu brasls, zilā un pelēkā māla krasti un straujā ūdens veidoti dubultie upes dibeni. Tomēr šajā 17 km garajā posmā līdz Tauriņu māju tiltam, upes dziļums reti kur pārsniedz 2 metrus. Krasti ir mazapdzīvoti, gar upi nav tradicionālo makšķernieku taku. Līdz Tauriņu māju tiltam Tebra dāvina straumes neizlutinātajiem Latvijas laivotājiem vienmērīgu un ātru plūdumu, bet Tebras mainīgā daba pārsteidz ceļotājus, kuri laivo šo upi pirmo reizi, jo, turpinot ceļu, nelielā, žiglā Tebra, kā uz burvja mājienu kļūst par platu, dziļu un nesteidzīgu upi, kura, satiekoties ar savu māsu Durbi, jau kopā dodas līdz Jūrai. Tebrai satekot ar Durbi mainās gan ainava, gan upes nosaukums – tagad uz jūru plūst Saka.
Saka ir majestātiski krāšņa, sulīgais krastu zaļums atspoguļojas upē, kas vijas plašiem līkumiem, ūdens ir dziļš un rāms. Krastu ainavu rotā senas ēkas, tilti, tiltu drupas, kuģīši un laivas. Jocīgi koka ledus lauži, kuru tērauda loksnēm apsistās baļķu ribas slienas abos krastos un joprojām sargā nu jau gadiem neesošo koka dzelzceļa tiltu. Caur vareniem ošiem redzamas Pāvilostas muižas ēkas, apdrupuši cepļu dūmeņi un muižas parks ar pamestām, laika un ūdens sagrauztām promenādes piestātnes kāpnēm, kas sagaida laivotājus Pāvilostas pievārtē. Industriālā mantojuma šarms, apvienojumā ar Piejūras zemienes izšķērdīgo dabas krāšņumu, veido vienu no Latvijas upju skaistākajām ainavām. Pāvilostas apbūve sākas aiz gājēju tiltiņa. Laivas, laiviņas, kuģi un kuģīši, mājiņas uz ūdens, steķi un pilsētiņas skaņas un tad jau Pāvilostas jahtu piestātne un jūra.