Ieteikumi laivotājiem

Piedzīvojums dabā laivās

Mēs visi (gan Jūs kā klienti, gan mēs kā laivu iznomātāji) vēlamies, lai laivošana ir izdevusies atpūta dabā, ko nesabojā mazākas un lielākas nebūšanas no kurām viegli izvairīties. Tādēļ ieteikumi laivotājiem no mūsu ~15 gadu pieredzes laivu nomas biznesā.

Laivošana atpūtas maršrutos ir pasākums, kurā šķietami nekas nevar atgadīties, taču vairāku dienu ceļojumā dažādi pārpratumi rodas biežāk kā varētu iedomāties.  Šeit aprakstītās situācijas atkārtojas gadu no gada.

Izlasīt būs īpaši noderīgi, ja laivojat pirmo reizi, taču – atkārtošana zināšanu māte – nekaitēs arī tiem, kuri laivo ik gadu!

Biežākie klupšanas akmeņi – organizatoriskie jautājumi

  • Laivotāju grupai ir tikai kāds, kurš rezervējis laivas, bet nav Vadītāja;

  • Grupas organizatori pārējos laivotājus nav pietiekoši informējuši par laivu brauciena norisi;

  • Izvēlēts pārāk garš maršruts, kā rezultātā grupa netiek līdz iecerētajam finišam;

  • Finišēšanas problēmas: “pazūd” viena laiva;

  • Nav paredzēta rīcība neparedzētiem gadījumiem, nav aptieciņas;

  • Pārāk daudz un liekas līdzi ņemamās mantas

  • Pārtikas un atkritumu “pēdas” dabā.

  • Pārmērīga alkohola lietošana

  • Nevērīga attieksme pret nomas inventāru. Tiek sēdēts uz vestēm, lauzti airi u.c.

  • Ierašanās startā ar nokavēšanos. Sezonā (īpaši sestdienās) laivu vedējiem ir saspringts loģistikas grafiks. Kavēšana rada nērtības gan pārējām laivotāju grupām, kas nekavē, gan mums. Pirmkārt tiek apkalpoti klienti, kuri ierodas norunātajā laikā. Nekā personīga, tas ir tikai godīgi...

Laivotāju grupai ir tikai kāds, kurš rezervējis laivas, bet nav Vadītāja

Ja jau laivojat, tātad kāds no jums ir rezervējis laivas. Taču, vai pārējie laivotāji ir par visu informēti? Grupas vadītājam jābūt ne tikai formāli, bet arī praktiski, jo viņš ir Līderis, kuram uzticēta atbildību par visa pasākuma plānošanu un norisi līdz pat tā laimīgām beigām. Vadītājam jāparedz viss, jo „kolektīvais saprāts” ar to galā netiks! 

Pasākuma dalībnieku komunikācija ar grupas Vadītāju nodrošina arī iespējami veiksmīgu visa pasākuma norisi.

Vadītājs nepietiekoši informē grupas dalībniekus pirms laivojuma!

Par laivotāju grupas iekšējo organizāciju atbild paši laivotāji, t.sk. uzticot kādam būt par grupas Vadītāju. 

Viņam turpmāk jāvienojas ar pārējiem grupas laivotājiem par pasākuma norisi, un daži lēmumi jāpieņem jau pirms laivošanas maršruta izvēles.
Vadītājam jāinformē visi laivojuma dalībnieki par visu – sākot no piedāvājuma izvēlēties pa kādu upi laivot, no kādas laivu nomas nomāt laivas, līdz pat uzvedībai uz ūdens un rīcībai neparedzētās situācijās.

Ja šāda grupas savstarpējā komunikācija “klibo”, tad šeit ilustrācijai biežākās problēmas:

Izvēlēts pārāk garš maršruts. Rezultātā grupa netiek līdz finišam.

Šajā gadījumā lielākās problēmas ir laivu iznomātājam. Tie, kuri netiek līdz finišam, visbiežāk spiesti rēķināties ar to, ka laivu transportēšanas grafiks vasarā ir saspringts, un “ātrā palīdzība” nebūs tik ātra kā gribētos.

• Citas finišēšanas problēmas

Ja grupas vadītājs pirms laivojuma nav pienācīgi organizējis grupu visam pasākumam, tad raksturīgi, ka finišā tas nereti rada problēmas. Gadās, ka šīs problēmas rada grupas pirmā laiva, kas aiztraucas garām finišam un tad pārējiem tā jāgaida atgriežamies (airēt pret straumi laivojuma beigās jau vairāk nav tik aizraujoši). Vairumā gadījumu gan “pazūd” pēdējā laiva.

Ja tā nav sagaidāma vairākas stundas un jau sāk satumst, var rēķināties ja ne ar nopietnām problēmām, tad vismaz – sabojātu vakaru.

Šādi gadījumi, kad izmisumā tiek saukti pat glābēji, diemžēl notiek katru gadu. Lielākajā skaitā „pazudušo laivu” gadījumu vainojama pārmērīga alkohola lietošana, kas ir arī par iemeslu reibumā notikušiem nelaimes gadījumiem!

Nav paredzēti “neparedzētie gadījumi”

Un šajā gadījumā nav runa par aizmirstiem sērkociņiem vai sāli. Vienošanās par rīcību neparedzētās situācijās, ir ne mazāk svarīga, kā maršruta un laivu izvēle. Tipiskākie gadījumi, kad šķietami mazsvarīgi faktori uz sauszemes, izvēršas nepatīkamās atmiņās par visu pasākumu, un ir “karote darvas medus mucā”:

• Nav mobilo sakaru!

Telefoni tiek atstāti mašīnās, izlādējas baterijas, konkrētā maršruta posmā nav mobilo sakaru tīkla pārklājuma, mantu kule ar telefonu iekritusi upē… utt. Tad nu jālūdzas citu grupu garām laivojošajiem aizdot telefonu, lai darītu zināmu savam laivu nomniekam vai nu par ķibeli uz ūdens, vai laimīgu nonākšanu finišā.

• Nav līdz aptieciņas!

Aptieciņa nozīmē ne tikai tabletīti pret galvas sāpēm, tā ir tāda kastīte, kurā atrodamas visas tās lietas, kas nepieciešamas, ja nazis bijis par asu, ūdens krūzē par karstu, ugunskurs par tuvu… Detalizēts traumu saraksts varētu būt cita, gara raksta saturs…

• Pašu radītas veselības problēmas!

Aptieciņas nav līdz, toties līdz ir daudz alus un citu gardu lietu, kā sekas ir nākošajā rītā sāpoša galva vai vēders, kas neveicina jauku ceļojumu un labu garastāvokli. Bēdīgākajos gadījumos (pēc šašlika ar asām mērcēm un šnabīša), saasinās gastrīta radītās problēmas, kas prasa neatliekamu evakuāciju, lai nodrošinātu steidzamu laivotāja transportēšanu uz tuvējo slimnīcu. Un tad vēl tradicionālie gadījumi, kad, rūpējoties par šķidruma daudzumu organismā, visu dienu tiek dzerts nevis ūdens, bet cola ar rumu – tas ir pārbaudījums pat visstiprākai sirdij, bet līdz nav pat omes sirdsdrapes…

Biežākais bērnu „traumatisms” laivojot nav no ūdens, tā ir pārkaršana saulē!

Laivu braucienā līdzi ņemamās mantas

Šī ir rekomendācija. Ja līdz pārāk daudz mantu, nekas slikts notikt nevar, taču ērtāk ir laivot, ja laiva nav piekrauta pāri malām un „pakošanās” aizņem mazāk laika. Arī laiva būs vieglāka un līdz ar to vieglāk airējama.

Pārtika (un atkritumu jautājums)

Diemžēl par atkritumiem upes krastos, ko aiz sevis atstāj laivotāji, joprojām jārunā. Pieņemot, ka lasītāji izturas atbildīgi pret dabu un savu pašcieņu, daži ieteikumi principa „Ko ienes, to iznes” vieglākai īstenošanai. Arī šis ir grupas organiozatora uzdevums:

Plānot līdzņemamo pārtiku (un citas iesaiņotās mantas) tā, lai:

• nerastos atkritumi (to būtu maz);
• atkritumi nebūtu apgrūtinājums turpmākai pārvadāšanai laivā;
neveidot kopīgos “getliņus”. Katrs pats atbild par saviem iepakojumiem, alus bundžām u.c. un tos pārvadā. Tādējādi nebūs viena „Lielā maisa”, ko neviens negribēs pārvadāt.

Piemēram, tā vietā, lai pārvadātu kasti ar tukšajām pudelēm, var ņemt līdzi alu bundžās. Bundžas ir ērti saplacināt un atkritumos tās neaizņem daudz vietas. Nevienam nepatiks pārvadāt taukainas un zivjainas konservu kārbas. Varbūt „tušonku” un konservus var aizstāt ar ko citu – piemēram iemarinēt šašlikam īstu gaļu? Vai vakarā cept uz ugunskura desas – atkritumi, kas paliek ir polietilēna maisiņš, ko ērti iepakot kādā tukšā aizskrūvējamā burciņā.

Pārdomāt vai nevar iztikt bez liekiem vienreizējiem plastmasas šķīvjiem un glāzēm. Paņemt kartona šķivjus, ko var sadedzināt vai vēl labāk – katram ir līdzi savi trauki, ko izmazgā pie upes. No tukšajām PET pudelēm pirms transportēšanas IZSPIEST gaisu un tikai tad aizskrūvēt. Miskastes apjoms samazinās vairākkārt.

Inventāra bojāšana

Parasti inventārs netiek bojāts ar nodomu, taču diemžēl tiek sabojāts biežāk kā atsevišķos gadījumos. Cilvēki neaizdomājas, ka:

  • sēdēšana uz vestes bojā vestes pildījumu un veste līdz ar to veste tiek sabojāta ne tikai vizuāli, bet arī  mehāniski – tā zaudē celtspēju. Nav redzēts, ka cilvēki sēdētu uz personīgajām vestēm (tātad patiesībā saprot, ka tā darīt nav labi), taču uz nomas vestēm sēž. Pēc principa, “ne mana cūka, ne mana druva” 🙁
  • atspiežoties no visa spēka ar airi pret upes gultni airu lāpstiņas mēdz lūzt un kāti saliekties.
  • ar visu svaru guļot uz laivas sēdekļu atzveltnēm, respektīvi sēžot laivā ne tā kā paredzēts airējot, atzveltnes lūzt. Tas pats attiecas arī uz sēdēšanu uz laivas galiem.
  • citi inventāra izmantošanas veidi tam neparedzētiem mērķiem. Piemēram, sēdēšana uz otrādi apgāztas laivas pie ugunskura un vēl dažādi neiedomājami un iepriekš neparedzami inventāra iznīcināšanas veidi..
Rezultātā ir nepatīkami visiem. Arī šādu sirtuāciju profilaksei ir vajadzīgs grupas vadītājs, kas aizrāda kā darīt nevajadzētu.n

Kopsavilkums

Ja visi ir atbildīgi par visu, neviens nav atbildīgs ne par ko

Tādējādi rodas pārpratumi, kas var pabojāt labo noskaņu visai grupai. Ceļojuma plānošanā jābūt konkrētam atbildīgajam organizatoram, kurš ir kompetents visos ar pasākumu saistītajos jautājumos un pie kura var vērsties pārējie.

Laivu brauciena plānošanā piedalās un par pasākuma norises detaļām vienojas visi dalībnieki:

  • Vēlamais maršruta garums, jo kas kādam šķiet īss, citam ir „nepaceļams” attālums.
  • Kā laivojam – nepazaudējam nevienu laivu. Vienojamies, ka neviens „neaizskrien”, Visi pagaida visus pēc noteikta laika. Ceļam trauksmi, ja redzam, ka kāds laivotājs „pārķēris pār mēru” un viņu īpaši pieskatām.
  • Rīcība neparedzētās situācijās. Vai līdzi ir aptieciņa, komunikācijas jautājums, ja kāds tomēr pazūd vai kas atgadās (telefoni).
  • Līdzi ņemamās mantas. Ir redzētas grupas, kam mantu pārvadāšanai ir pat atsevišķa laiva, taču, mēs joprojām uzskatām, ka izdevīgāk ir 2-3 dienas pirms laivošanas paskatīties laika prognozi un neņemt līdzi vairāk mantu kā nepieciešams. Lieku kilogramu pārvadāšana ir apgrūtinājums.
  • Pārtikas programma saistībā ar atkritumu jautājumu. Nedaudz plānojot un sevi neierobežojot, nav grūti līdz minimumam samazināt laivu braucienā saražoto atkritumu daudzumu un panākt, ka pašu radītās miskastes pārvadāšana nav problēma. Diemžēl, par laivotāju atstātiem atkritumiem upes krastos jārunā joprojām…
  • Attieksme pret inventāru: cienīsim sevi un citus izturoties atbildīgi arī pret iznomātām lietām! 
  • Izdevīgāk ir ierasties startā norunātajā laikā.

Paldies, ja izlasījāt no sākuma līdz beigām! 

Tiekamies pie dabas – vasaras piedzīvojumā uz upes!